Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums

Šī grāmata ir pēdējā, kas tapusi ar profesora Kalvja Torgāna līdzdalību – 2021.gada 12.martā Civilprocesa likuma komentāru projekta aizsācējs un virzītājs, izcilais profesors Kalvis Torgāns devās mūžībā. 

Apzinoties lielo atbildību un cenšoties ievērot visus profesora dotos norādījumus un ieceres, autoru kolektīvs nodod lasītāju vērtējumam Civilprocesa likuma B un C daļas normu komentāru jauno izdevumu.

Civilprocesa likuma komentāru II daļas otrais papildinātais izdevums sagatavots, ievērojot grozījumus Civilprocesa likumā un citos ar to saistītajos normatīvajos aktos, kas izsludināti līdz 2021.gada 21.aprīlim.

Salīdzinot ar šīs komentāru daļas pirmo izdevumu, grāmatā ietvertie komentāri papildus aptver 34 likumus, ar kuriem izdarīti grozījumi Civilprocesa likumā un kuri pieņemti pēc 2012.gada jūnija (to vidū arī 2021.gada 25.martā pieņemtais  likums), kā arī vismaz 11 Satversmes tiesas spriedumus, kuros vērtēta Civilprocesa likuma normu atbilstība Satversmei.

Ņemti vērā arī grāmatas sagatavošanas laikā Saeimā izskatīšanā esošie likumprojekti par Civilprocesa likumā paredzētajiem grozījumiem. Uz tiem grāmatā norādīs pie attiecīgajiem likuma pantiem pievienotās zemsvītras atsauces. Savukārt grāmatas pielikumā iekļauti divu likumprojektu – Nr.656/Lp13 un Nr.953/Lp13 – teksts.

Komentāri dos iespēju novērtēt tiesu prakses un tiesiskās domas attīstību komentēto Civilprocesa likuma normu piemērošanas jomā, kas notikusi deviņu gadu laikā kopš iepriekšējās grāmatas iznākšanas. Tāpat lasītāji arī varēs tuvāk iepazīties ar vairākiem jaunievedumiem civilprocesā, tostarp Ekonomiskās tiesas kompetenci un tai piekritīgo lietu izskatīšanas procesuālo kārtību, tādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem kā pagaidu aizsardzība pret vardarbību un pagaidu aizsardzība prasībām maksātnespējas procesa lietās, kā arī vairākām citām jaunām civillietu kategorijām un šādu lietu izskatīšanas kārtību.

Salīdzinot ar pirmo komentāru izdevumu, autoru kolektīvs ir kļuvis par pieciem autoriem plašāks. Iepriekšējiem autoriem, tostarp mūžībā aizgājušajam profesoram Kalvim Torgānam, kurš šajā izdevumā komentējis 13 no grāmatā apkopotajām Civilprocesa likuma nodaļām, Latvijas Republikas Goda tiesnešiem Gunāram Aigaram, Valerijanam Jonikānam un Edītei Vernušai, senatorei, Dr.iur. Zanei Pētersonei un bijušajam senatoram Zigmantam Gencam, LU Juridiskās fakultātes vadošajam konsultantam Dr. iur. cand. Martinam Osim, zvērinātiem advokātiem Gunvaldim Davidovičam un Gatim Flinteram un komerctiesību speciālistam Helmutam Jaujam pievienojušies: LU Juridiskās fakultātes mācībspēki Dr. iur. Daina Ose, kura jau ir bijusi citu Civilprocesa likuma komentāru daļu līdzautore, un Dr. iur. Lauris Rasnačs, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks, Dr. iur. Rihards Gulbis un Rīgas apgabaltiesas tiesnese, Mg. iur., Mg. sc. soc. Ilze Celmiņa, kā arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesis Mg. iur. Aldis Laviņš, kurš pēc profesora K.Torgāna novēlējuma pārņēmis Civilprocesa likuma komentāru projekta zinātniskā redaktora pienākumus.

Tāpat kā iepriekš šo komentāru izdevuma juridiskā redaktore ir Tiesu namu aģentūras Tiesiskās informācijas un izdevējdarbības daļas juriste, Mg. iur. Signe Terihova.

Vienlaikus jānorāda, ka grāmata nav uzskatāma par pilnīgi jauniem komentāriem, jo to pamatā izmantotas pirmajā izdevumā ietvertās atziņas, tās attiecīgi attīstot un papildinot. Saglabāts arī komentāru teksta noformējuma stils.

Autori cer, ka šie Civilprocesa likuma komentāri būs nozīmīgs tiesību palīgavots civilprocesuālo tiesību piemērotājiem, kā arī noderīga grāmata visiem, kuri vēlas padziļināt savu izpratni civilprocesa jautājumos.

Taču vienlaikus visiem grāmatas lasītājiem un tajos ietverto atziņu izmantotājiem svarīgi atcerēties arī šos profesora vārdus komentāru pirmā izdevuma priekšvārdā:

„Jāatgādina, ka zinātniskās publikācijas, pat, ja to autori ir tiesneši, senatori vai citas juristu vidū zināmas autoritātes ar vai bez zinātniskajiem grādiem, nav uzskatāmas par tiesību avotiem, bet ir izmantojamas vienīgi kā tiesību palīgavots, t.i., kā zinātnes atziņu sastāvdaļa. Tiesu spriež vienīgi tiesneši, novērtējot lietas apstākļus, pierādījumus un vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Tāpēc gribas uzsvērt, ka grāmatas autori un redaktori neuzņemas civiltiesisku atbildību par grāmatā izteikto viedokļu piemērojamību konkrētu civilstrīdu izšķiršanā. Tā atkarīga no daudzu apstākļu mijiedarbības. Vienlaikus var apgalvot, ka šī grāmata ir nozīmīgs ieguldījums tiesu prakses analīzē, civilprocesā piemērojamo tiesību  normu satura noskaidrošanā un civilprocesa zinātnes attīstībā kopumā. Vēlam pacietību un veiksmi pētot šīs normas to attiecīgajā brīdī spēkā esošajā (bijušajā) redakcijā un izvēloties katrai situācijai atbilstošo risinājumu.” (K. Torgāns, 2012. g.)