Latvijas Senāta spriedumu birojs. Latvijas Senāta atziņas par Civillikuma normu piemērošanu (1938-1940)

416 LPP

Izvilkums (PDF)

Kopā € 43.00

Ar PVN

Noformē pasūtījumu uzreiz

Pamatinformācija

Izdevējs Tiesu namu aģentūra
Izdošanas gads 2018
ISBN Nr. 978-9934-508-54-7
Iesējums Mīkstie vāki

Līdzīgas grāmatas

Apraksts

Tiesu namu aģentūra izdevusi grāmatu “Latvijas Senāta Spriedumu birojs. Latvijas Senāta atziņas par Civillikuma normu piemērošanu (1938–1940)”.

Grāmata veltīta 1938. gadā Latvijas Senātā izveidotajam Spriedumu birojam, ar kura izveidošanu Latvijā tika aizsākta tiesu prakses zinātniskā izpēte un apkopošana un Latvijas Senāta atstātā tiesību mantojuma izmantošana tiesību prakses veicināšanai.

Grāmatas idejas autore Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas konsultante likumu piemērošanas jautājumos Mg.iur., phil. Zinaida Indrūna. Grāmatas veidošanā līdzdarbojušies arī citi Augstākās tiesas (Senāta) un Tiesu namu aģentūras speciālisti un LU Juridiskās fakultātes mācībspēki.

Mūsdienu tiesību prakse apliecina, ka Latvijas Senāta kā augstākās tiesu varas institūcijas atziņu nozīme tiesību normu interpretācijā nav zudusi un, pamatojoties uz tiesību sistēmas vienotības un pēctecības principiem, tās arvien ir izmantojama gan tiesas spriešanā, gan tiesību doktrīnas attīstībā. Tomēr kopumā plašākai mūsdienu juristu saimei zināšanas par Latvijas Senāta nolēmumu nozīmi un iemaņas to praktiskai izmantošanai ir nepietiekamas. Tāpēc grāmata veidota ar mērķi ir šos zināšanu robus mazināt.

Priekšvārda autore LU Juridiskā fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras docente Dr. iur. Diāna Apse norādījusi, ka Latvijas Senāta nolēmumos ietverto atziņu izmantošana mūsdienu tiesību praksē atbilst valsts nepārtrauktības doktrīnai un apliecina tiesību sistēmas vienotības un pēctecības principa faktisku īstenošanu.

Grāmatu veido divas daļas. Pirmajā daļā apkopots plašs informatīvais materiāls par Sprieduma biroja (Biroja) izveidošanas un darbības vēsturi, kas ļaus novērtēt Biroja pienesumu tiesiskās sistēmas pilnveidošanā no institucionālā aspekta. Savukārt bagātīgā informācija par Biroja vadītāja K.Ducmaņa un citu  darbinieku dzīves un darba gaitām atklās personības lomu Birojam noteikto funkciju sekmīgā īstenošanā.

Dots ieskats arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) darbībā tiesu prakses un judikatūras atziņu apkopošanas un publiskošanas jomā., Pielikumā atrodams rādītājs par Latvijas Senāta atziņu izmantošanu Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta praksē.

Darbā izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti, arī tādi, kuri iepriekš nav publicēti.

Grāmatas otrajā daļā iekļauta Spriedumu biroja apkopoto Latvijas Senāta nolēmumu tēžu izlase ar Civillikuma normu piemērošanu saistītajos jautājumos. Tā ļaus pārliecināties, ka Latvijas Senāta nolēmumos ietverto atziņu palīgavota vērtība nav zudusi un tās ir izmantojamas tiesību normu interpretācijai arī mūsdienās.

Šī grāmatas daļa veidota tā, lai apkopotās Senāta atziņas būtu ērti izmantojamas atsevišķu Civillikuma normu vēsturiskajai interpretācijai. Izveidoti arī vairāki rādītāji, kas atvieglos Senāta atziņu meklēšanu kādā konkrētā jautājumā.

Publicēšanai atlasītās tēzes sistematizētas atbilstoši Civillikuma spēkā esošajai redakcijai (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 01.12.2018.) un publicētas kopā ar tām Civillikuma normām, kuras pamato attiecīgo Senāta atziņu vai kuru no normām Senāts interpretējis.

Zemsvītru atsaucēs (vērēs) pie attiecīgajiem Civillikuma pantiem norādītas visas šo pantu vēsturiskās redakcijas. Svešvārdu, vecvārdu un izteicienu skaidrojumi, tēzēm pievienotie atslēgvārdi, informācija par to, kur atrodami tēzēm izmantoto Senāta nolēmumu pilni teksti apkopota atsevišķos rādītājos.

Pirms grāmatas teksta izpētes ieteicams vispirms rūpīgi iepazīties ar ievadā sniegtajiem paskaidrojumiem.

Grāmata būs noderīga gan jurisprudences studentiem tiesību vēstures, tiesību teorijas un civiltiesību studijās, gan tiesībzinātniekiem tālākiem pētījumiem tiesību prakses izpētes jomā, gan arī izmantojama kā palīglīdzeklis Civillikuma normu tulkošanai un piemērošanai.