Eiropas Savienības tiesību akti pārrobežu civillietās. Konsolidētie teksti

Grāmatai ir jauna - pazemināta cena!

Šis izdevums veidots kā palīglīdzeklis visiem Latvijas juristiem, kuri specializējas pārrobežu civillietās. Taču pietiekami orientēties dažādos starptautisko privāttiesību un civilprocesa jautājumos jāmāk ikvienam juristam.

Eiropas Savienības tiesiskais regulējums starptautisko privāttiesību un civilprocesa joma jāņem vērā ne tikai civillietās ar ārvalsts elementu, kuras jau kļuvušas par gandrīz katra Latvijas jurista ikdienu, bet arī nacionālo jeb iekšējo civillietu risināšanā. Latvijas normatīvie akti, tostarp Latvijas Civilprocesa likums bieži tiek grozīts tieši jaunpieņemto ES tiesību aktu dēļ. Pie tam šie grozījumi ietver ne tikai likumu papildināšanu ar tiesību normām, kas nodrošinātu konkrēto regulu vai direktīvu sekmīgu piemērošanu Latvijā, bet atsevišķos gadījumos arī rosina jaunu civilprocesa institūtu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā.

Starptautiskā civiltiesiskā sadarbība Eiropas Savienības telpā kļūst arvien plašāka, un arvien lielāks kļūst arī ES normatīvo tiesību aktu skaits.  Atbilstoši tam pieaug arī EST judikatūras apjoms šo tiesību aktu interpretācijas jautājumos. Tas pamudināja izveidot šo krājumu, lai tiesību piemērotājam būtu ērtāk atrast un izmantot praksē nepieciešamo ES tiesību normu un tās interpretāciju EST judikatūrā.

2009.gadā Tiesu namu aģentūra izdeva savu pirmo krājumu "Eiropas Savienības regulas pārrobežu civillietās", kurā bija iekļautas desmit ES regulas pārrobežu civiltiesiskās sadarbības jomā, kas pieņemtas laikā no 2000. līdz 2008. gadam. Taču pēc 2008. gada ES likumdevējs šajā tiesību jomā ir pieņēmis virkni jaunu regulu un izdarījis būtiskus grozījumus esošajās regulās, kā arī pieņēmis divas direktīvas. Arī atsevišķiem starptautiskajiem līgumiem ES pārrobežu civiltiesiskajā sadarbībā ir sava īpaša loma. Tādēļ šajā izdevumā lasītājs atradīs 16 regulas, 2 direktīvas, 3 starptautiskos līgumus un 8 dažādus nolīgumus starp Eiropas Kopienu un Dāniju. 

Izdevuma pielikumā iekļauts arī Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Regula Nr. 44/2001) izvilkums [šo regulu no 2015. gada 10. janvāra aizstāj Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Regula Nr. 1215/2012)].

Šajā krājumā lielākajai daļai regulu nav publicēti to pielikumi jeb veidlapas, bet gan tikai izvilkumi no tām vai arī tikai šo pielikumu nosaukumi. Tas darīts tāpēc, ka veidlapās bieži tiek veiktas izmaiņas un tādēļ tās pēc neilga laika var kļūt par neizmantojamām. Savukārt nesen pieņemtajām regulām, kuras sāks piemērot tikai nākotnē, šobrīd vispār vēl nav sagatavotas nepieciešamās veidlapas. Regulu pielikumos esošās veidlapas var atrast un uzreiz aizpildīt Eiropas
E-Tiesiskuma portālā: https://e-justice.europa.eu/home.do?plang=lv&action=home.

Krājumā publicēto ES normatīvo tiesību aktu atsaucēs ir iekļauta arī informācija par konkrētās regulas vai cita normatīvā tiesību akta spēkā stāšanos, piemērošanas sākuma brīdi, kā arī par ES dalībvalstīm, kurām attiecīgais normatīvais akts nav saistošs. Savukārt starptautisko līgumu atsaucēs ir norādīta informācija par attiecīgā līguma spēkā stāšanos, kā arī par līgumslēdzējām valstīm. Atsaucēs sniegtas arī norādes uz tiem Latvijas likumiem (galvenokārt Civilprocesa likuma pantiem), ar kuriem Latvijā tiek nodrošināta konkrētās regulas vai starptautiskā līguma sekmīga piemērošana vai arī ieviesta konkrētā direktīva.
Ja kāda no minētajām regulām ir aizstāta ar citu – jaunāku regulu, tad atsaucēs tiek norādīts, ar kuru regulu un no kura laika iepriekšējā regula ir aizstāta. Atsauces ir veidotas tā, lai šī krājuma lietotājam būtu ērtāk orientēties esošajā tiesiskajā situācijā un pašam nebūtu jāmeklē papildu informācija.

Būtisks pienesums šajā krājumā ir Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūras norādes pie krājumā publicētā ES normatīvā tiesību akta vai atsevišķas tiesību normas, kā arī sagatvotie rādītāji:
1.rādītājs – EST judikatūra par dalībvalstu tiesisko sadarbību pārrobežu civillietās (EST nolēmumu hronoloģiskais satura rādītājs pēc piemērojamā tiesību akta);
2.rādītājs – EST judikatūra par dalībvalstu tiesisko sadarbību pārrobežu civillietās, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 ("Brisele I") un 1968. gada Briseles konvenciju (EST nolēmumu hronoloģiskais satura rādītājs).

Šī krājuma lielā apjoma dēļ judikatūras norāde ietver sevī tikai nolēmuma pieņemšanas datumu un lietas numuru, taču sīkākas norādes par attiecīgo EST nolēmumu (lietas nosaukums, lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzēja valsts u.tml.) ir atrodamas jau minētajos rādītājos.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) līdz šim ir pieņēmusi vairākus nolēmumus, kas skar Regulas Nr. 2201/2003 (Briseles II bis Regulas) un Regulas Nr. 44/2001  (Briseles I Regulas) piemērošanu. Līdz ar to šo abu regulu sākumā ir sniegtas norādes uz attiecīgajiem ECT spriedumiem, kuros konkrētā regula ir analizēta saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Šī krājumā pielikumā ir iekļauts arī ES tiesību aktos latīņu un franču valodās lietoto juridisko terminu skaidrojums, kurā atlasīti tie ES regulās un starptautiskajos līgumos lietotie latīņu un franču valodā esošos juridiskie termini un izteicieni, kuriem pašā regulā vai starptautiskajā līgumā nav sniegts skaidrojums vai tulkojums.

Krājumā publicēto ES normatīvo tiesību aktu redakcijas sagatavotas ar grozījumiem, kas izsludināti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz 2015. gada 25. maijam.

Lai gan visu krājumā apkopoto ES normatīvo tiesību aktu autentiskie un konsolidētie teksti pieejami Eiropas Savienības mājaslapā (http://europa.eu/index_lv.htm), to izdošanas drukātā forma kopā ar judikatūras norādēm un citu papildu informāciju galvenais mērķis ir palīdzēt pārrobežu civillietās iesaistītajiem dalībniekiem, kā arī tiesnešiem atrast konkrētai civillietai atbilstošo ES tiesību normu un to pareizi piemērot.
Krājumu sastādījusi un rādītājus izveidojusi Dr. iur. Baiba Rudevska. Krājuma juridiskā redaktore Mg. iur. Signe Terihova.